fbpx

Atskats uz Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes semināru, 29. augusts

Šī gada 29. augustā Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja pārstāvji apmeklēja semināru par daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti, kuru rīkoja attīstības finanšu institūcija ALTUM. Semināra laikā apmeklētāji ieguva detalizētu informāciju par ēku atjaunošanas projektu izstrādes niansēm, nozares jaunumiem, kā arī tika precizēta informācija par projektu iesniegšanas termiņiem.

Semināru atklāja lekcija par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas (turpmāk – DME) aktualitātēm, kuru vadīja Dina Kaupere (ALTUM) un Jānis Siliņš (Ekonomikas ministrija). Prezentācijas laikā tika runāts par DME programmas dzīves ciklu, būtiskākajām izmaiņām tās darbības laikā un grantu apmēra dinamiku. D.Kaupere savā uzstāšanās laikā uzsvēra, ka ēku atjaunošanas projekta ilgums no pirmā dzīvokļu īpašnieku lēmuma līdz atjaunotas ēkas nodošanai ekspluatācijā ir līdz 24 mēnešiem. Tāpēc būtiski kontrolēt un sekot līdzi projekta norises gaitai, lai paspētu laicīgi iesniegt projekta dokumentāciju ALTUM. Lai gan DME darbības termiņš ir līdz 2023. gada 31.decembrim, spriežot pēc līdzšinējās programmas apguves dinamikas, ALTUM varēs pieņemt projekta pieteikumus līdz 2020. gada 1.ceturkšņa beigām. ALTUM pārstāve lekcijas laikā uzsvēra to, ka pusgada laikā ir jāpabeidz uzsākto projektu tehniskās dokumentācijas izstrāde un jāiesniedz izskatīšanai ALTUM, lai saņemtu nepieciešamo ALTUM atzinumu un rezervētu granta līdzekļus. Pēc lektores sniegtās informācijas, neprecizitāšu labošana un atkārtota komunikācija ar projekta iesniedzējiem ir viens no biežākajiem laika kavēkļiem projektu īstenošanā, tādējādi vēlreiz atgādinot, cik svarīga ir sagatavoto dokumentu kvalitāte. Savukārt, J.Siliņš uzsvēra to, ka Ekonomikas ministrija drīzumā uzsāks diskusijas par jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām, to skaitā atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai.

Semināru turpināja Anna Upena no Latvijas būvuzņēmēju partnerības, prezentējot būvniecības nozares attīstības tendences. Prezentācijas laikā tika minēti statistikas dati, kas norāda, ka līdz 2018. gadam ir pieaudzis izmaksu indekss, to skaitā materiālu un darbaspēka izmaksas. Tiek prognozēts, ka 2019. un 2020. gadā kopējais būvniecības produkcijas apjoms pieaugs virs 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bet pēc 2021. gada tiek paredzēts izmaksu pieauguma samazinājums. Prezentācijas laikā tika secināts, ka būvniecības nozare lielā mērā ir saistīta ar kopējām tendencēm Latvijas un globālajā ekonomikā (pieprasījums no citām nozarēm, darbinieku pieejamība), tika uzsvērts arī tas, ka valstī būvniecības nozare piedzīvojusi straujus kāpumus un kritumus, no kā būtu iespējams izvairīties, plānojot vienmērīgāku attīstību un ES fondu apguvi. 

Semināru turpināja Mārtiņš Upītis (ALTUM) ar ieskatu DME projektu realizācijā un tehniskās dokumentācijas izvērtēšanā. Prezentācija tika iesākta ar interesantiem faktiem par iesniegtajiem projektiem, piemēram to, ka vidējais enerģijas samazinājums pēc ēku atjaunošanas sasniedz aptuveni 51%, un to, ka DME projektu realizācijā ir iesaistīti aptuveni 90 būvnieki. Turpinājumā ALTUM pārstāvis sniedza pārskatu par ALTUM prasībām tehniskās dokumentācijas izstrādē, sniedza vērtīgus ieteikumus projektu vadītājiem dokumentu izstrādē. M.Upītis bija sagatavojis informāciju par biežāk pieļautajām kļūdām dokumentos, piemēram, energosertifikātos un to pielikumos, nepilnībām projekta skaidrojošajā aprakstā, būvapjomos vai materiālu specifikācijās un citām. Prezentācija tika noslēgta ar informāciju par objekta nodošanas procesu, kā arī tika uzsvērts, ka darba procesa plānošanas laikā projektu vadītājiem ir jāapsver iespēju atjaunot arī ēkas koplietošanas inženierkomunikācijas, tādējādi samazinot iespējamos remonta darbus tuvākā laikā. 

ALTUM pārstāvis Armands Ūbelis, savukārt, sniedza noderīgu prezentāciju par ALTUM IT uzlabojumiem un piedāvāto risinājumu būvdarbu izpildes ikmēneša pārbaudēm. Šie uzlabojumi veikti, lai atvieglotu projektu vadītāju un ALTUM darbu būvniecības izmaksu kontrolēšanā. Tie paredz precīzas informācijas ieguvi un izmantošanu projekta izstrādes laikā, kā arī sniedz iespēju projektu vadītājiem un būvuzņēmējiem sekot līdzi izmaksu attīstībai. Prezentācija noslēgumā lektors uzsvēra, ka ALTUM formu aizpildīšanā ir jāievēro noteikti algoritmi, lai tās sniegtu korektu un pilnvērtīgu informāciju visām projektā iesaistītajām pusēm. 

Turpinājumā Tatjana Aladjeva no ADB “Gjensidige” skaidroja galvojumu apdrošināšanas nianses. Kā interesantu faktu var minēt to, ka kopš 2016. gada apdrošināšanas kompāniju veiktās galvojumu atlīdzību izmaksas ir būtiski pieaugušas. Ja 2015.gadā atlīdzībās tika izmaksāti ap 300 000 EUR, tad 2019.gada pirmajā pusgadā tie ir jau bijuši 6,1 miljoni EUR.
ALTUM semināru noslēdza Dina Kaupere, iepazīstinot ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un biežāk pieļautajām kļūdām projektu izstrādē. ALTUM pārstāve pievērsa uzmanību arī ikmēneša darbu izpildes aktu un noslēguma pārskata sagatavošanai, kā arī atgādināja, ka projekta lietai ar dokumentu oriģināliem ir jāatrodas vienkopus. 

Notikušais seminārs sniedza padziļinātu informāciju par DME programmas līdzšinējo un turpmāko gaitu, projektos biežāk pieļautajām kļūdām, palīdzot saprast, kā tās var laikus novērst, izmantojot pieejamās dokumentācijas veidnes un IT risinājumus. Konference sniedza arī noderīgu informāciju par tirgus tendencēm, kas ļāva apzināties, cik ļoti būvniecības sektoru ietekmē valsts politika un norises starptautiskajā ekonomikā, kā arī ļāva atskatīties uz veiksmīgi īstenotiem ēku atjaunošanas projektiem.

Fotogrāfijas atsauce: no finanšu institūcijas ALTUM arhīva.